Anima un Animus

Katrā no mums savā individuālajā proporcijā mīt iekšējā sievišķā un iekšējā vīrišķā daļa. Gluži kā Iņ un Jaņ, tie viens otru papildina, mijiedarbojas un izdejo savu īpašo, neatkārtojamo deju mūsu dzīves realitātes laukumā. Ielūkosimies dziļāk, kā satikt un iepazīt tuvāk katru no šīm daļām.

Mātes un tēva acis

Tēma, kas ir tik ļoti aktuāla darbā ar vecākiem.

Jā, tas tiešām ir būtiski, ko bērns redz, vērdamies mātes un arī tēva acīs. Tas būtībā nosaka visu viņa iekšējo un ārējo realitāti, visu turpmāko dzīvi – Ego spēku/ vājumu un vai inflāciju.

Paziņojums par karu Ukrainā

Latvijas Junga analītiskās psiholoģijas biedrība (LJAP) pievienojas Lietuvas Analītiskās psiholoģijas asociācijas (LAAP) paziņojumam par karu Ukrainā.

Ar lielu satraukumu un bažām mēs sekojam līdzi situācijai Ukrainā. Mēs nosodām asiņainās darbības, ko Krievija ir uzsākusi pret Ukrainu. Putina režīma pastrādāto vardarbību pret suverēnās valsts iedzīvotājiem nevar pieļaut, un tā ir jāaptur ar apņēmīgu rīcību.

Mazliet par alķīmiju un robežām

Pandēmijas laikā jautājums par robežām ir aktualizējies visur pasaulē, katrā ģimenē un visdažadākos līmeņos. Psihoterapeitu praksē tas ir bijis nozīmīgs vienmēr – kā šķirtne strap iekšējo un ārējo pasauli, apziņu un bezapziņu, psihi un somu, traumatisku pieredzi, kas robežas reiz ir iedragājusi un aizsardzībām, kas turpina tās sargāt, kā liminālā telpa, kurā mēdzam klīst dziļu pārmaiņu brīžos.

Transformācijas ceļš. Tik bija oliņa dārga!

Lieldienu laiks – katrs​​ cilvēks​​ tam piešķir savu nozīmi. Mūsu​​ individuālais​​ Lieldienu piedzīvojums var radikāli atšķirties, bet šobrīd vienojošā ir​​ kolektīvā telpa un procesi tajā.​​ ​​ Vēl joprojām visi atrodamies​​ epidemioloģiskās krīzes ietekmē.​​ Tieši​​ tas apstāklis, ka nekas nenotiek ātri​​ un tā,​​ kā mēs vēlētos, liek uz notiekošo paskatīties no neierastā skatu punkta.​​ Krīze kā zaudējums un kā iespēja.

KAS MEKLĒ, TAS ATROD

Pāršķirstot savas nu jau apputējušās konferenču piezīmes, uzdūros kādam ar viedtālruni filmētam video, kurš atsauca atmiņā K.G. Junga labprātīgās pašizolācijas laiku pagājušā gadsimta sākumā. Jungs padsmit gadus pavadīja savā cellē, lai nodotos ilgstošam introspekcijas procesam, ko viņš pats sauca par “konfrontāciju ar bezapziņu”.